Vēsture

Užavas nosaukums laika gaitā ir bijis dažāds: 1230. g. Osua, 1253. g. - Hasoree, 1338. g. Hasove, 1444. g. Azov, 1495. g. Hosouše beg, 1553. g. Hasav vai Hasau. Ja Užavas nosaukumu varētu tulkot no lībiešu valodas tad „už” nozīmē jauns, „uva” – straume, tas būtu – jaunā straume.

Užava ir sena apdzīvota vieta. Pirmie ar Užavu saistītie atradumi Datējami ar „agrā mezolīta” laika posmu, ap 7600. -7000 gadu p.m.ē.. Par to liecina daudzajos arheoloģiskajos pētījumos atrastie pierādījumi. Sārnates purvā ir bijusi neolīta laikmeta apmetne. Užavas pagasta teritorijā arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas daudzas senlietas, daļa no tām atrasta Užavas upes izskalotajos krastos. Užavas upes tuvumā atrasti kaula priekšmeti, naža fragmenti ar ziemeļbrieža vai zirga attēlu. Tā, piemēram, Užavā atrasta bronzas aproce ar XII gs. Gadsimtam raksturīgo ornamentu – Dieva zīmi, dažādas saktiņas, bronzas apkalts lāča ilknis ar piekariņiem. Interesanti arheoloģiski izrakumi liecina, ka Sārnate bijis aktīvs zvejnieku ciems jau no ļoti seniem laikiem, atrasti gan no koka izgriezti dieva tēli, gan arheoloģiskie pētījumi liecina, ka lietotas koka vienkoces – laivas, koka airi.

Savulaik Užavas grīva kļūst par vienu no mazajām ostām, kas apkalpoja manufaktūras un uzlaboja lauksaimnieciskās produkcijas savākšanu. No 1795. gada Užava ietilpa Kurzemes guberņas sastāvā. 1817. gadā sākās zemnieku brīvlaišana Kurzemē un pagastu izveide. Užavas pagasta teritorijā atradās Sārnates muiža. Tai ir interesanta vēsture, pati muiža nopostīta 1905.gadā. Tā savulaik bijusi viens no baronu Bēru īpašumiem.

Par rosīgu saimniecisko un sabiedrisko dzīvi liecina daudzās organizācijas, kas Užavas pagastā pastāvēja pirmās Latvijas Republikas laikā. Tad Užavā darbojās Lauksaimniecības biedrība „Arājs”, pie biedrības bibliotēka. Pagastā bija pienotava, tvaika dzirnavas, vēja dzirnavas Sārnatē un Užavā. Darbojās vietējā ugunsdzēsēju biedrība, kas dibināta 1922.gadā, jūrmalas zvejnieku biedrība, dibināta 1923.gadā, meliorācijas biedrība, krājaizdevumu biedrība, piensaimniecības biedrība. Pasta nodaļas un telefona centrāles bija trijās vietās pagastā.

Padomju laikā piejūras teritorija ietilpa pierobežas zonā, Pagasta teritorijā izvietoja vairākas iekšlietu karaspēka daļas, kuru ēku drupas un darbības sekas ir saskatāmas vēl līdz šodienai. Užavas jūras akvatorijā glabājas liecības gan no akmens laikmeta, gan no II pasaules kara.

Vēl jāpiemin, ka Užavas Elku liepai un Elku avotam piedēvētas dziednieciskas īpašības. Užavas pagasta vēstures liecinieks ir arī resnākais osis valstī – tā apkārtmērs ir 5,6 m un uzskata, ka tam ir 1000 gadu.